Patoloģiskā
anatomija

          Krūts dziedzeros var attīstīties dažādas izcelsmes ļaundabīgie audzēji:

• epiteliālas;
• mioepiteliālas;
• mezenhimālas u. c.

          Visbiežāk ir epiteliālas izcelsmes audzēji, kurus var iedalīt pēc izcelsmes vietas krūts dziedzerī – piena izvados vai daiviņās, un augšanas veida  – neinvazīvs vai invazīvs.
          Ir divi neinvazīva jeb apkārtējos krūts dziedzera audos neieaugoša krūts vēža veidi:

• krūts dziedzera izvadu vēzis in situ  – duktāls vēzis in situ;
• krūts dziedzera daiviņu vēzis in situ  – lobulārs vēzis in situ.

 Šie audzēji sākas krūts dziedzera izvados vai krūts dziedzera daiviņās, bet neieaug krūts dziedzera apkārtējos audos.

         Divi biežāk sastopamie krūts dziedzera invazīva jeb apkārtējos krūts dziedzera audos ieaugoša vēža veidi ir:

• krūts dziedzera izvadu vēzis;
• krūts dziedzera daiviņu vēzis.

          Invazīvs krūts dziedzera vēzis sākas vai nu izvados, vai daiviņās un ieaug apkārtējos krūts dziedzera audos, kā arī var izplatīties tālāk jeb metastazēt uz citiem ķermeņa orgāniem.

          Invazīva krūts dziedzera izvadu vēžu attīstības noteikšanai izmanto Elstona-Blooma-Ričardsona (Elston-Bloom-Richardson) metodi, kurā kritēriji ir trīs morfoloģiskās iezīmes, ar noteiktu punktu daudzumu katrai pazīmei:
 
1. tubulāru struktūru un dziedzeru veidošana:
vairāk nekā 75 % no audzēja – 1 punkts;
10–75 % – 2 punkti;
mazāk nekā 10 % – 3 punkti.

2. kodolu polimorfisms:
sīki, regulāri, monomorfi kodoli – 1 punkts;
mēreni, palielināti un dažāda izmēra – 2 punkti;
polimorfi – 3 punkti.

3. mitožu skaits 10 augsta palielinājuma redzes laukos (objektīvs 40x un diametrs 0,44 mm):
mitozes < 10 – 1 punkts;
10–19 mitozes – 2 punkti;
mitozes > 19 – 3 punkti.

Pēc summas, ko iegūst saskaitot punktus no katras pazīmes, audzējus iedala 3 grupās pēc attīstības pakāpes (grade):

3–5 punkti – labi diferencēts audzējs;
6–7 punkti – vidēji diferencēts audzējs;
8–9 punkti – slikti diferencēts audzējs.