Mastīts Piena dziedzera iekaisums

Mastīts
Piena dziedzera iekaisums

Drukāt
Mastīts ir akūts piena dziedzera iekaisums.
Mastītu iedala:
  • ar dzemdībām un bērna barošanu saistīts mastīts;
  • ar dzemdībām un bērna barošanu nesaistīts mastīts.
Mastīts biežāk ir novērojams sievietēm pirmajās nedēļas pēc dzemdībām. Taču tā attīstība iespējama visu laktācijas periodu.
 
Galvenie mastīta attīstības cēloņi:
  • piena sastrēgums pienvados – laktostāze;
  • areolas vai krūtsgala bojājums.
 

Abu cēloņu gadījumā rodas baktērijām labvēlīga vide, tās iekļūst krūtī un provocē krūts iekaisumu.
Laktostāze veidojas tad, kad piens netiek efektīvi izvadīts no krūts. Kā iemeslu var minēt gan bērna nepareizu likšanu pie krūts, gan neefektīvu zīšanu. Kā arī nepietiekams barošanas biežums un ilgums var izraisīt piena sastrēgumu.

Riska faktori:
  • iepriekš jau ir bijis mastīts;
  • krūtsgala vai areolas bojājumi – plaisas, noberzumi;
  • nepareiza veļas izvēle – pārāk cieši pieguļošs krūšturis;
  • neregulāra bērna barošana ar krūti vai izlaista barošana;
  • krūts saspiešana, kas izraisīta ar:
    • gulēšanu uz vēdera;
    • pārāk spēcīgu krūts saspiešanu barošanas laikā;
    • bērna gulēšanu uz krūtīm;
    • vingrojumiem, īpaši skriešanu bez atbalstošā krūštura.
  • jebkas, kas izraisa nepilnīgu piena izvadīšanu no krūts:
    • periods, kad bērnam nāk zobi;
    • krūts aizvietotāju lietošana – knupīši;
    • nepareizas pozas bērna barošanas laikā.
  • vāja imunitāte un rezistence pret infekcijām;
  • reimatoīdais artrīts;
  • smēķēšana;
  • iepriekšējās krūts operācijas vai krūts implanti.
Simptomi:
  • drudzis;
  • nogurums;
  • slikta dūša vai vemšana;
  • sāpes, drebuļi vai citi gripai līdzīgi simptomi;
  • krūts apsārtums, sāpīgums, pietūkums;
  • dedzināšanas sajūta krūtī;
  • cieti, sāpīgi veidojumi krūtī;
  • palielināti limfmezgli padusē vai virs atslēgas kaula.
Kā nopietnākā mastīta komplikācija jāmin krūts abscess – norobežotu strutu sakopojumums audos ar slēgtu dobumu.
Krūts dziedzera rajonā veidojas norobežots, sarkans, ciets, izteikti sāpīgs veidojums. Āda sastrutojuma rajonā var būt tūskaina.

Diagnostika
Ārsts apskata krūtis, ja diagnoze ir neskaidra, tad:
  • ņem iztriepi no krūtsgala citoloģiskai izmeklēšanai;
  • veic krūts ultrasonogrāfiju un biopsiju. 
Ārstēšana
Medikamentozā:
Mastītu ārstēšanā vizbiežāk lieto lieto antibakteriālus līdzekļus, kuri nekaitē mazulim, kā arī nepieciešamības gadījumā iespējams lietot pretsāpju līdzekļus.

Ķirurģiskā:
Abscesa gadījumā veic iekaisušās krūts daiviņas drenāžu vietējā narkozē ultrasonogrāfijas kontrolē. To veic, izdarot iegriezumu un ievietojot drenu strutu izvadīšanai. Pēc procedūras māmiņa var doties mājās un nākt uz pārsiešanām un kontroli pie ārsta. Nav nepieciešams palikt stacionārā.
Abscesa ārstēšanā strutu drenāžu kombinē ar medikamentozo terapiju.
 
Rekomendācijas:
  • turpināt pareizi barot bērnu ar krūti, pēc barošanas atslaucot atlikušo pienu;
  • pirms barošanas likt siltas kompreses uz krūtīm vai ieiet dušā. Tas stimulēs piena izvadi.
  • piedāvāt bērnam no sākuma to krūti, kurā ir laktostāze, ja pietiek piena, atslaukt otru krūti, lai neizveidotos laktostāze otrā krūtī.
  • lai samazinātu krūts sāpīgumu:
    • aukstas kompreses uz krūtīm pēc barošanas;
    • dzert daudz šķidruma;
    • vairāk atpūsties;
    • ja mastīts nav saistīts ar barošanu, lietot izrakstītos pretsāpju medikamentus.
Profilakse: 

  • nepieļaut krūts pārpildīšanos ar pienu:
    • bieži likt bērnu pie krūts;
    • atslaukt palikušo pienu.
  • mazgāt rokas un krūtsgalu pirms un pēc barošanas;
  • izvairīties nēsāt drēbes, kas var nospiest krūtis; 
  • negulēt uz vēdera un neļaut bērnam gulēt uz krūtīm.

Vairāk par rekomendācijām mastīta gadījumā krievu valodā  un angļu valodā var lasīt Pasaules veselības organizācijas mājaslapā.