 |
Krūts A – Piena vads B – Daivas un daiviņas C – Vada paplašinājums piena uzkrāšanai D – Krūtsgals E – Tauki F – Lielais krūšu muskulis G – Krūškurvis Palielinājums A – Neizmainīta vada šūna B – Bazālā membrāna C – Lūmens (piena vada centrs) |
Krūts anatomija un fizioloģija
Krūts dziedzeris ir pāra orgāns, kura pamatfunkcija ir piena sekrēcija. Līdz pubertātei krūts uzbūve vīriešiem un sievietēm ir līdzīga. Krūts dziedzera uzbūve un funkcijas mainās menstruālā cikla periodos, grūtniecības, laktācijas un novecošanas gaitā. To nosaka endokrīno orgānu funkcijas.
Krūts dziedzeris atrodas krūšu kurvja priekšējās sienas 3.–6. ribas līmenī, saistaudu kapsulā. No krūts kapsulas starveidīgi atiet starpsienas. Tās sadala krūti 15–20 daivās. Tās savukārt dalās 20–40 daiviņās, kuras sastāv no pienu producējošām dziedzeršūnām.
Starp daivām atrodas taukaudi un irdenie saistaudi. Katras daivas izvadkanāls atveras krūts zirnīša virspusē.
Krūts zirnīti aptver pigmentēta un nelīdzena josla – areola. Tajā atrodas daudz sviedru un tauku dziedzeru, kas pasargā krūts galu bērna zīdīšanas laikā.
Krūti balsta Kūpera saites un krūškurvja muskuļi. Aptaukošanās, vecums un grūtniecība izstaipa Kūpera saites, tādēļ krūtis maina formu un blīvumu.
Krūts dziedzera augšējo un iekšējo daļu ar asinīm apgādā iekšējā krūškurvja artērija, bet apakšējo un ārējo – laterālās krūškurvja artērijas zari un mugurējo ribstarpu artērijas. Asinis no krūts tiek aizvadītas pa vēnu tīklu, ko veido virspusējās un dziļās vēnas.
Krūts limfātisko sistēmu iedala seklajā un dziļajā. No krūts limfa plūst divos virzienos. No ārējās krūšu daļas limfa plūst uz padusi, bet no iekšējās daļas krūšu kaula virzienā, kur savienojas ar otras krūts limfmezgliem šajā rajonā. Lielākās limfmezglu grupas, kur atplūst limfa, ir paduses, zematslēgas kaula, virsatslēgas kaula, kakla sānu lejas daļas, zemlāpstiņu apvidus, krūts muskuļi un parasternālie dziļie krūts limfmezgli.
Krūts dziedzeri inervē pleca pinuma sīkie nervu zariņi un ribstarpu nervu zariņi. Daudz nervu galu atrodas krūtsgala rajonā. Krūts dziļākie audi nav īpaši jutīgi.
Krūts dziedzeris atrodas krūšu kurvja priekšējās sienas 3.–6. ribas līmenī, saistaudu kapsulā. No krūts kapsulas starveidīgi atiet starpsienas. Tās sadala krūti 15–20 daivās. Tās savukārt dalās 20–40 daiviņās, kuras sastāv no pienu producējošām dziedzeršūnām.
Starp daivām atrodas taukaudi un irdenie saistaudi. Katras daivas izvadkanāls atveras krūts zirnīša virspusē.
Krūts zirnīti aptver pigmentēta un nelīdzena josla – areola. Tajā atrodas daudz sviedru un tauku dziedzeru, kas pasargā krūts galu bērna zīdīšanas laikā.
Krūti balsta Kūpera saites un krūškurvja muskuļi. Aptaukošanās, vecums un grūtniecība izstaipa Kūpera saites, tādēļ krūtis maina formu un blīvumu.
Krūts dziedzera augšējo un iekšējo daļu ar asinīm apgādā iekšējā krūškurvja artērija, bet apakšējo un ārējo – laterālās krūškurvja artērijas zari un mugurējo ribstarpu artērijas. Asinis no krūts tiek aizvadītas pa vēnu tīklu, ko veido virspusējās un dziļās vēnas.
Krūts limfātisko sistēmu iedala seklajā un dziļajā. No krūts limfa plūst divos virzienos. No ārējās krūšu daļas limfa plūst uz padusi, bet no iekšējās daļas krūšu kaula virzienā, kur savienojas ar otras krūts limfmezgliem šajā rajonā. Lielākās limfmezglu grupas, kur atplūst limfa, ir paduses, zematslēgas kaula, virsatslēgas kaula, kakla sānu lejas daļas, zemlāpstiņu apvidus, krūts muskuļi un parasternālie dziļie krūts limfmezgli.
Krūts dziedzeri inervē pleca pinuma sīkie nervu zariņi un ribstarpu nervu zariņi. Daudz nervu galu atrodas krūtsgala rajonā. Krūts dziļākie audi nav īpaši jutīgi.