Katrā individuālā gadījumā pacientam nosaka ārstēšanas plānu, atkarībā no iegūtajiem klīniskajiem datiem, slimības stadijas TNM klasifikācijas, prognostiskiem faktoriem, pacienta vecuma, menstruālās un ovariālās funkcijas un vispārējā stāvokļa.
Ārstēšanas taktiku izlemj dažādu speciālistu konsīlijs, kurā piedalās ārsts-ķirurgs, radiologs, morfologs, ķīmijterapeits un staru terapeits.
Ķirurģiskā ārstēšana
Krūts vēža ķirurģiskajā ārstēšanā ir 2 galvenās daļas: krūts audzēja operācija un paduses limfmezglu operācija. Atkarībā no stadijas un citām audzēja īpatnībām, katrā daļā jāizvēlas piemērotākais operācijas veids.Krūts audzēja operāciju veidi:
- krūts saudzējoša operācija (plaša audzēja zonas izņemšana) jeb paplašināta sektorāla ekscīzija;
- visas krūts noņemšana jeb mastektomija:
- ar tūlītēju krūts rekonstrukciju (krūts atjaunošanu);
- bez tūlītējas krūts rekonstrukcijas.
- paduses limfmezglus saudzējoša operācija jeb sargmezgla biopsija;
- visu paduses limfmezglu izņemšana jeb limfadenektomija.
Pirmo limfmezglu, kas uztver vēža šūnas no primārā audzēja sauc par sargmezglu. Sargmezgla biopsija dod iespēju samazināt operācijas traumatismu, mazāk skarot veselos audus un visu limfmezglu izņemšanu veicot tikai gadījumos, kad sargmezglā atklāj vēža šūnas.
Piena dziedzeros ir bagātīga limfātiskā sistēma un vēža šūnas pa šo limfātisko sistēmu var izplatīties ārpus piena dziedzeriem. Visbiežāk tas var būt virzienā uz padusi. Pirmsoperācijas dienā slimajā krūtī tiek ievadīta īpaša viela, ar kuras palīdzību iespējams noteikt sargmezgla esamību un atrašanās vietu. Pateicoties šai vielai, ar speciālas iekārtas palīdzību ķirurgs operācijas laikā precīzi var atrast sargmezglu un to nosūtīt, lai pārbaudītu ļaundabīgo šūnu klātbūtni.
Ķīmijterapija
Ķīmijterapija ir viens no vēža ārstēšanas veidiem, tā tiek pielietota ļaundabīgo šūnu iznīcināšanai ar speciālu pretvēža medikamentu palīdzību.Lai samazinātu risku, ka ļaundabīgais audzējs varētu parādīties atkārtoti pēc operācijas vai izplatīties organismā, ārsts var ieteikt profilaktisko jeb adjuvanto ķīmijterapiju. Lēmumu par adjuvanto terapiju jāveic individuāli, ņemot vērā prognostiskos faktorus, sievietes vecumu, vispārējo veselības stāvokli. Ārstēšana parasti tiek uzsākta 4–6 nedēļas pēc operācijas un ilgst 3 līdz 6 mēnešus kursu veidā. Pretvēža medikamenti tiek ievadīti intravenozi vai iekšķīgi saskaņā ar īpaši izstrādātām shēmām.
Dažos gadījumos ārsts piedāvā ķīmijterapiju pirms operācijas. Tā tiek dēvēta par neoadjuvanto ķīmijterapiju. Tās mērķis ir samazināt audzēja izmēru pirms operācijas, tā uzlabojot ārstēšanās rezultātus un pagarinot pacientes dzīves ilgumu.
Ķīmijterapija tiek lietota arī tad, ja audzējs ir jau izplatījies ķermenī. Tādā gadījumā tā tiek saukta par paliatīvo ķīmijterapiju un ar tās palīdzību tiek ierobežota vēža augšana, samazināti un atviegloti slimības simptomi.
Ķīmijterapijas blakusparādības ir atkarīgas no ārstēšanas, kas tieši Jums ir nozīmēta. Biežākās blaknes ir nelaba dūša, vemšana, matu izkrišana, drudzis, caureja, nespēks.
Hormonu terapija
Hormonu terapija tiek izmantota hormonu jutīga krūts vēža ārstēšanā (estrogēna un progesterona receptoru pozitīvs krūts vēzis). Hormonu terapija, līdzīgi kā ķīmijterapija, var būt adjuvanta vai paliatīva. Bieži abi ārstēšanas veidi tiek kombinēti. Hormonu terapijas medikamenti aptur audzēja šūnu augšanu, pārtrauc noteiktu hormonu produkciju audos, bloķē hormonu receptorus vai aizstāj aktīvos hormonus ar ķīmiski līdzīgiem aģentiem.Mūsdienās ir atklāti audzēju marķieri, ar kuru palīdzību var detalizētāk raksturot audzēju, līdz ar to izvēlēties atbilstošu terapiju.
Her 2 ir audzēja marķieris, kas norāda audzēja augšanas aktivitāti. Ja audzējā ir Her 2 klātbūtne, tiek pielietota bioloģiska mērķterapija ar Herceptin medikamentu.
Ki-67 ir audzēja aktivitātes un agresivitātes rādītājs, ja šis rādītājs ir augstāks par 20, tas norāda uz audzēja agresīvo raksturu.
Biežākās hormonu terapijas blaknes ir karstuma viļņi, samazināta dzimumtieksme, locītavu sāpes, garastāvokļa pārmaiņas. Simptomi ir līdzīgi menopauzes radītām izmaiņām.
Klīniskie pētījumi
Klīniskajos pētījumos tiek pārbaudīti jauni un daudzsološi medikamenti krūts vēža ārstēšanā. Konsultējieties ar savu ārstu par iespēju piedalīties klīniskajā pētījumā, kas būtu piemērots tieši Jums.
Staru terapija
Kas ir staru terapija?Krūts vēža ārstēšanā staru terapiju lieto gan kā pamatmetodi, gan kombinējot ar ķirurģisku iejaukšanos vai ķīmijterapiju.
Staru terapijā pielieto elektronu lineāros paātrinātājus. Elektronu lineārie paātrinātāji izstaro lielas enerģijas rentgena starojumu, kuru centrē uz audzēju, lai maksimāli iznīcinātu vēža šūnas, saglabājot tuvumā esošos normālos audus.
Vairums lineāro paātrinātāju strādā arī elektronu plūsmas režīmā, ko izmanto, apstarojot virspusēji lokalizētas audu struktūras, limfas mezglus, piemēram, apstarojot operācijas rētu pēc krūts noņemšanas. Elektronu enerģija strauji noplok 5–8cm dziļumā, neskarot zemāk novietotos starojumam jutīgos veselos audus (plaušas). Rentgena starojuma elektronu plūsmas iedarbība uz audzēju šūnām ir vienāda – jonizējošais starojums izraisa ļaundabīgo šūnu bojāeju.
Staru terapijas seansa laikā starojuma avots atrodas noteiktā attālumā (distancē) no pacienta ķermeņa virsmas; audzēja apstarošanu veic no vairākiem laukiem, lai mazinātu veselo audu staru slodzi. Distances staru terapija ir izplatīta metode krūts vēža ārstēšanā.
Kas pacientam jāzina par staru terapiju?
Apstarošanas laikā Jūs neesat bīstama apkārtējiem, neradāt draudus ģimenes locekļiem (bērni, mazbērni) un nesaslimsiet ar staru slimību. Staru terapija neizraisa matu izkrišanu. Pirms staru terapijas sievietēm reproduktīvā vecumā jābūt pārliecinātām, ka nav iestājusies grūtniecība.
Kā notiek ārstēšana ar staru terapiju?
Apstarošanu veic reizi dienā, piecas dienas nedēļā, ar pārtraukumu nedēļas nogalē, lai sekmētu audzējam apkārtesošo veselo audu atjaunošanos. Staru terapijas kurss vairākumā gadījumu ilgst piecas līdz sešas nedēļas. Apstarojuma devas mērvienību sauc par greju (Gy). Kursa deva parasti ir 50–65 Gy, kuru dala daļās jeb frakcijās, „dienas devas” lielums svārstās no 1,8–2 Gy.
Kādas blaknes ir iespējamas pēc staru terapijas?
Organisma reakciju uz apstarošanu iepriekš grūti paredzēt, vairums cilvēku turpina savas ierastās ikdienas aktivitātes, citi jūtas saguruši un ierobežo savas līdzšinējās nodarbes.
Visbiežākās blakusparādības ir:
- vispārējās organisma reakcijas – nespēks, nogurums, miega traucējumi, apetītes zudums. Vispārējās organisma reakcijas ir atgriezeniskas un pāriet pēc staru terapijas kursa pabeigšanas. Pastiprināti jālieto šķidrums, kvalitatīvs uzturs, papildus – vitamīni, mikroelementi;
- lokālās reakcijas apstarojamā rajonā – staru eritēma: stabils ādas apsārtums, pietūkums, kas parādās sasniedzot noteiktu apstarojuma devu. Lokālo staru reakciju profilaksei jau pēc pirmajiem apstarošanas seansiem jāuzsāk ādas ieziešana ar īpašas aizsargvielas dietona saturošu krēmu „Dzintars” – „SOS” , ieziežot ādu vairākas reizes dienā.