Kas ir cista?
Cista ir labdabīgs, ar šķidrumu pildīts veidojums, kas parasti nav sāpīgs. Visbiežāk cistas atrod sievietēm premenopauzē, 35–50 gadu vecumā, kā arī sievietēm, kuras lieto hormonu aizstājējterapiju. Sievietei var būt gan viena, gan vairākas cistas vienlaikus.
Vai es pati varu to sataustīt?
Reizēm, ja tās novietotas sekli krūts audos, tās var iztaustīt pašas sievietes, veicot pašpārbaudes, kā mīkstu, nesāpīgu veidojumu. Ja tā novietota dziļi, iztaustīt to nevar, jo tās blīvums ir līdzīgs krūts audu blīvumam.
Vai cista ir sāpīga?
Cista var būt sāpīga, kad tā kļūst iespriegta (rada iekaisuma ainu – kļūst sāpīga, cieta, āda virs veidojuma var būt apsārtusi). Pie šāda nosacījuma diskomfortu var radīt arī neliela cista, savukārt liela (> 3 cm) sievietei sūdzības var neradīt. Bieži pēc menopauzes cistas pazūd.
Kā var diagnosticēt cistu?
Cistas diagnozi pierāda ultrasonogrāfiskie izmeklējumi. Pēc ārsta nozīmējuma diagnozes precizēšanai var veikt mamogrāfiju. Ja cistas saturu aspirē un tas rada šaubas (nav dzidrs, cistā paliek atlieku masas), tad to nosūta citloloģiskai izmeklēšanai.
Kāda ir ārstēšana?
Ķirurgiska ārstēšana nepieciešama, ja:
Cista ir labdabīgs, ar šķidrumu pildīts veidojums, kas parasti nav sāpīgs. Visbiežāk cistas atrod sievietēm premenopauzē, 35–50 gadu vecumā, kā arī sievietēm, kuras lieto hormonu aizstājējterapiju. Sievietei var būt gan viena, gan vairākas cistas vienlaikus.
Vai es pati varu to sataustīt?
Reizēm, ja tās novietotas sekli krūts audos, tās var iztaustīt pašas sievietes, veicot pašpārbaudes, kā mīkstu, nesāpīgu veidojumu. Ja tā novietota dziļi, iztaustīt to nevar, jo tās blīvums ir līdzīgs krūts audu blīvumam.
Vai cista ir sāpīga?
Cista var būt sāpīga, kad tā kļūst iespriegta (rada iekaisuma ainu – kļūst sāpīga, cieta, āda virs veidojuma var būt apsārtusi). Pie šāda nosacījuma diskomfortu var radīt arī neliela cista, savukārt liela (> 3 cm) sievietei sūdzības var neradīt. Bieži pēc menopauzes cistas pazūd.
Kā var diagnosticēt cistu?
Cistas diagnozi pierāda ultrasonogrāfiskie izmeklējumi. Pēc ārsta nozīmējuma diagnozes precizēšanai var veikt mamogrāfiju. Ja cistas saturu aspirē un tas rada šaubas (nav dzidrs, cistā paliek atlieku masas), tad to nosūta citloloģiskai izmeklēšanai.
Kāda ir ārstēšana?
Ķirurgiska ārstēšana nepieciešama, ja:
- cista kļūst iespriegta;
- izmērs > 3 cm;
- ja cista strauji palielinās izmērā;
- ja izmeklējumos redzams, ka cistas sieniņas ir biezas un rada aizdomas par ļaundabīgu procesu.
Rekomendācijas:
cistas saturu aspirē (atsūc), ja tās izmērs ir > 2 cm
Parasti pacienti novēro, 1x gadā veicot US, atsevišķos gadījumos 1x pusgadā, ja cista bijusi sāpīga, pēc aspirācijas ātri piepildījusies.
cistas saturu aspirē (atsūc), ja tās izmērs ir > 2 cm
Parasti pacienti novēro, 1x gadā veicot US, atsevišķos gadījumos 1x pusgadā, ja cista bijusi sāpīga, pēc aspirācijas ātri piepildījusies.